2009. gada 1. sept.

Sherwood

6dien ap pieciem ieradamies Sherwoodaa. Shaja vieta esot filmeti Robina Huda filmas skati. Aizbraucma lidz musu majinjaam – kopa tris majinjas uz piecam gjimenem. Skaitijas tas kempings, bet ar musu latvieshu nemaz salidiznat nevar. Ne, nu sen jau neesmu nekur ieksh LV bijusi, bet tur ta pa smalko – 3 guljamistabas, dzivojama telpa ar virtuvi, kurai ir viss aprikojums, vannasistaba ar vannu... viena majinja cik saklausiju maksaa 100Gbp par nakti. Pie vakarinju galda sajutos ljoti balta. Ljoti. Labi vismaz, ka man mati tumshi, beta ri tie izskatas gaishi salidiznot ar vinju melnajiem. Sedeju tur tada, klausijos anglju un hindu valodu apvienojumaa, saprast neko nesapratu, cinijos ar sev uzlikto porciju, tai piedzerot vismaz litru udens, citadi nemaz nevar.. vinji gan saka, ka mazliet ass.. ja, ka tad! Ta ka neemsu vispar pie ta pieradusi, tad man pat negribejas pameginat no indijas atvest nashkji, kuram uz pakas rakstits ‘’ipashi ass’’.
(6dienas rita, kad visu gatavojaam majaas , Surekha prasa, lai sagriezhu kjiploku un padodu karija pulveri. Vinja taisot mazajam est. Mazajam vel nav pat divi gadi. Man kaut ka skiet, ka mes bralim devam edienu ar ljoooti minimalu sals un citu garshvielu piedevu. Jo vieglak, jo labak.)
Vakara virieshi un sievietes sadalijas pa majinjaam. Bernus vispar neieskaitot – tie speleja savus Nintendo neko apkart nedzirdot un neredzot. Pasedeju pie vieniem, pie otriem, bet atri aizgaju gulet.
Nakamaja rita mes celamies, lai ietu uz baseinu, kas noirets uz 2h tikai musu lietoshanai. nepieminot to, cik balta es jutos tur stavot peldkostimaa, tomer tas bija jautri - udens karinji ar puikaam utt. Tur bija devinji berni un tikai viena no tam bija meitene. Vakaram bija izirets sporta laukums ar tenisu un citam aktivitateem. Izskraidijamies, paspardijam bumbu, uzspelejam tenisu – man reali patiik. Pirmo reizi speleju, bet tiiri ta neko sanaca. Diezgan daudz vispar arii siikos aukleju. Tos tris pavisam mazinjos - tiem, kam zem diviem gadiem. Man kaut ka liekas, ka berni te attistas lenaak. Musu puikam ir 18 meneshi, bet vinjsh nesaka ne vardinja, pat pudeliti sev nemak tureet. Otrs sikais bija 4 meneshus vecaks, bet vel pat nestaigaaja, nemaz nerunajot par runashanu. Un bebis, kam bija 1 gads, bija bez zobiem un pat rapot isti nemaceja.
Nakama diena ar tadu pashu programmu. Labi, ka spideja saulite un vareja lasiit gramatu, pastaigaju pa mezhu...
Visi satiktie ir kaut ka saisitit ar medicinu. Un vinji visi nereali streso par higienu. Viss tiek tris reizes nomazgats, katraam savs skivis, kruze, gjimenes loka pat neatljaujas no otra skivja vai glazes kaut ko panjemt vai pagarshot. Sulas un limonades, ja blakus nav glazes, vinji nedzer, ja nu vienigi tas lejot ielej sev mute, nepieskaroties kaklinjam. Bet taja pasha laika vinjiem pilnigi normali liekas est ar rokaam. Visiem! Mazie tiek ta baroti, pashi sezh un ar pirkstiem pa savu shiivi braukaa... man nekas nav pretii, tikai tas viss liekas mazliet parodoksali.
Un vel vinji neljauj berniem dzer teju. Es biju sataisijusi vienu dienu lielo glazi ar piparmetru teju un citronu, bet berniem neljava dzert. Nesaprotu kapec, ta ir daudz veseligaka par kaut kadam limonadem, ko vinji medz dzert. Vai sokolades pieniem utt.
Majas braucaam tikai shoriit. Pusdienas dabuju garshigo vegetaro SubWays maizi, ko beidzot vareja izbaudiit, visu laiku neuzdzerot udeni. Nav jau ta, ka man negarsho tas indiehsu ediens, interesants un ar visadiem darzenjiem, bet katra maltiite ir mocibas manaam luupaam. Tagad varetu aiziet uz lielveikalu, bet ara list lietus. Ehh...
rit puikas sak iet skolaa un sakas kaut kada rutina, kas nozimee, ka varu planot savu brivo laiku. Man beidzot gribas kadu sava vecuma sabiedriibu!