Mazliet kultūras.

Piektdienas vakarā, ietērpusies indiešu kleitā, devos kopā ar Surekhu un viņas draudzenēm uz dejām. Tās notika Navarathri ietvaros. Navarathri ir deviņu dienu svētki, kuru laikā notiek dažādas aktivitātes, no kuram dažās piedalijos arī es.
Ap deviņiem vakarā (ar divu stundu nokavēšanos - dāmas nevarēja sataisīties) ieradāmies uz dejām. Zālē tikai un vienīgi indieši (izņemot mani), kuri ar kociņiem rokās ļoti sistemātiski dejo. Diemžēl neviena no mums šo deju nemācēja, tāpec mēs pamatīgi improvizējām savā starpā, zāles maliņā nolīdušas.

Tā mēs izskatījāmies, bet tā tas izskatījas pārējā zāles daļā (aptuveni tā, šis nav video no mūsu pasākuma, bet deja tā pati).




Pēc stundas jau dāmaz izdomāja, ka viņam pietiek, un mēs devāmies uz indiešu restorānu, lai viņas varētu kārtīgi izklačoties, aprunāt klāt neesošos un neesošās, pastāstīt par saviem vērtīgajiem pirkumiem, salīdzināt savas rotas utt.

Svētdien mēs devāmies uz reliģisku pasākumu. Kādā zālē ierīkots altārs, pie kura nolikt ziedojumus (puķes, augļus un saldumus), tur varēja arī ieturēt bezmaksas maltīti, manējie noskaitīja pa lūgšanai un mēs devāmies pie draugiem.

Šo deviņu dienu laikā cilvēki savās mājās veido pakāpienveida plauktus, uz kuriem novieto dažādas lelles, dievu skultpūras utt. Lūk, viens no šiem plauktiem.

Nakammēness viņiem ir Diwali festivāls jeb Gaismas svētki. Manējie organizē lielu pasākumu, tāpēc nākamās pāris nedēļas būs pilnas ar darbiem - man japalīdz bērniem iestudēt deja, kā arī varbūt tomēr jāpiedalās pieaugušo dejā. Un vēl taču jāiegādājas pienācīgs sari, ko vilkt mugurā :)

Mēnesis.

Labrīt, Latvija un Anglija!
Šodien ir 24. septembris. Ir pagājis pirmais mēnesis. Nevarētu teikt, ka tas ir bijis notikumiem bagāts, drošvien, uzsākot studentu dzīvi vai iesaistoties darbā, kurā ir daudz kolēģu, vai atrodoties lielpilsētā, mēneša laikā ar cilvēku notiek daudz vairak aizraujošu lietu, tacu, iespējams, ka tieši šādam vajadzēja būt manam pirmajam mēnesim.
Ko gan esmu paspējusi sadarīt? Biju brīvdienās ar ģimeni, esmu bijusi vienu reizi Mančesterā, esmu pavadījusi vienu nakti Varingtonas nakts dzīves izpēte, esmu sākusi ieinteresēties indiešu kultūrā, pavadījusi daudz laika viņu sabiedrībā - ne tikai savas ģimenes, bet arī viņu draugu, esmu pieradinājusies pie asa ēdiena, mēneša laikā esmu apēdusi viena gada rīsu normu ( Latvijā mēs rīsus tik bieži negatavojām, vairak kartupeļus un makaronus + vispār biežāk ēdiens bija vienā gabalā, nevis pamatēdiens ar piedevām, piemēram, rīsi ar kariju). Esmu sevi pieradinājusi pie kārtibas, ko man nekad neizdevās uzturēt savā istabā. Cik gan daudz strīdu un kašķu tā dēļ piedzīvots! Un ne tikai savā istabā, vienmēr virtuve ir kārtīga, bez nenomazgātiem traukiem un ēdienu drupačām uz galdiem un grīdas. Tas nemaz nav tik grūti izrādās. Vienmēr apbrīnoju vecmamiņas ideālo kārtību, nekad nesapratu, kā tas ir iespējams.
Esmu paspejusi pieraudāt pirmo spilvenu, taču tas bija vajadzīgs, lai šobrīd viss būtu labi. Bija nesaprašanās par maniem veicamajiem pienākumiem un to, ko viņi sagaida no manis un es no viņiem. Bet kopš tās dienas viss rit gandrīz lieliski. Ar puikam kā kuru dienu - dažreiz vieglāk ar mazo, dažreiz vieglāk ar lielo. Vecāko dažreiz pārņem tāda ietiepība un spītība, viņs bieži paliek agresīvs un dusmīgs uz visiem, ja neļaujam darīt tikai to, ko viņš grib - viņa acīs parādās tāds niknums uz visu pasauli, dūres parasti sažņaudzas un tad viņš mēdz kliegt, ka neviens viņā neklausās. Mazakais atkal mēdz būt pārāk "pa gaisu". Viņam ir problēmas ar koncentrēšanos un to, ko viņam saka. Arī diezgan čīkstulīgs - viss sāp, soma par smagu, ēdiens par karstu, ūdens par aukstu.. Nē, tas nav tā, ka viņs būtu izlutināts, te vairak šķiet, ka pietrūkst vīrišķības, pareizāk, cilvēkam piemitošā īpašība - es pats visu varu, es esmu liels. Parasti nelīdz nekādi "Tu to vari, tu esi liels puika, paskaties, kā tavs brālis, tu taču gribi izaugt tik stiprs,kā tētis utt".
Esmu panākusi, ka puikas paši iet dušā un mazgājas, taču arī tas rada mazas problēmas. Mazais ļauj sev palīdzēt - es vienmēr stāvu blakus un saku, kas jādara, pieskatu, ko viņš dara. Lielais visu grib darīt pilnīgi viens pats - ieiet vannasistabā, aizslēdz durvis un mazgājas. problēma ir tajā, ka mammai tas nepatīk, viņa uzskata, ka viņš nespēj pats nomazgāt visu, ko vajag, viņā ir tāda kā neuzticība. Bet tā kā viņi duša iet katru dienu, tad gan jau ar piepēm neapaugs pat, ja kadu reizi aizmirsīsies saziepēties arī aiz ausīm. Otra lieta, kas mani vairāk uztrauc ir tas, ka viņam tas prasa daudz laika, viņš parasti spēle kaut kādas spēles dušojoties ar iedomu briesmoņiem utt, tapēc, ja tas notiek no rīta, mazliet uztraucos par to, ka nepietiks laika brokastīm pirms došanās uz skolu. Bet pagaidām viss ir okej, mamma arī tik ļoti izteikti pret to neprotestē.
Mani priecē tas, ka pamazām puikās parādās lielāka patstāviba, esmu panakusi to, ka mazais raksta glītak, par ko ir priecīga mamma, arī mājasdarbus viņi pilda, galvenā problēma ir ēšana, bet par to es vairs neuztraukšos tik ļoti.


PS - ar rokām ēst rīsus tiešām ir vieglāk :D

Svetdienas rits

Sorit pamodos no saules stariem, kas bija uzkarsejushi istabu, un tik dikti sagribejas iet ara, ka, neizdzerusi pat rita kafiju, devos pastaiga. Izlemu doties uz centru un beidzot panjemt lidzi kameru. Tad nu luk, sita tas izskatas no augshas (sarkanais ir celjsh, kuru nogaju).


Vienmer liek pasmaidit shita liela acs, kas uzzimeta uz shis celtnes. Varingtona tevi vienmer novero!

Golden Gate - milzigi zelta varti parkam. Diezgan smuki jau, tikai jocigi, ka ir varti, bet setas nav un nav ari celjsh, kas vestu no tiem vartiem uz kaut kurieni.

Viens no parkiem pa celjam. Sodien ieveroju, ka lapas tomer ir sakushas krasoties. Te, kur es dzivoju, vel viss ir diezgan zaljsh, bet parkos jau redzami saartie un dzeltenie tonji.

Sho varetu nosaukt par vecpilsetas galvenas gajeju ielas beigaam. Celjsh ved lejup no kalna uz kartejo guljamrajonu.

Gajeju iela iet taisni cauri visam centram. Sakas ta pie centralas autobusa stacijas. Iela pilna ar veikaliem, krodzinjiem un solinjiem.

Kad 5dienas vakara aizgaju paballeties, tad visi shitada tipa krogi bija pilni ar cilvekiem virs 30 gadiem. uz ielas pilns ar padsmitgadniekiem. Kur parejie? Nesapratu.

Shis zimes ir vienkarshi zelta vertas. Parada pilnigi visu!

Pec kartigas pastaigas palutinaju sevi ar brokastim - mango, ananasu un citu auglju svaigi spiestu sulu. njam njam!

Nesaprotu, pa kuru laiku es izaugu? Kur man tada patstaviba un uznjemiba. Vel nesen man pie arsta vienai bija bail iet.
Man prieks par sevi, ka mani nav ne kripatinjas savtiguma vai egoisma, vai skopuma attieciba uz gjimeni. Man ir vislabakie vecaki un visforshaka masa un bralis!

Ka tas izskataas fotografijaa...

Tatad, jasak laikam iepazistinat velreiz ar manu gjimeni. Shis bildes ir no brivdienaam Sherwwodas mezhaa.
Ta ka aktualakie ir berni, tad luuk:

Adi. Ar vinju ir viegli, jo vinsh ir sapratigaks, protams, vinjsh ir ari tas, kas apbizho mazo brali, bet tomer ar vinju visu var sarunat, vinjsh nechiikst un neskrien visu laiku pie mammas un teeta.

Tad ir Adarsh. Vinsh ir mazliet parak memmigs un chiikstuliigs. Ar brali sak kauties, bet ka Adi tieshaam iesit pretii, tad skrien sudzeties. Ljoooti pietelojot.

Rekur gjimenes milulis, mazais Shrey. tagad, kad ir pie manis pieradis, nu ljooti jauks beebis.

Kada tad ir mamma Surekha un tetis Sumanth? Abi ir ljoti atsaucigi un jauki. Sumanth ir forshaaks, tads jautraaks, viegli ar vinjuv isu parunaaties. Ar Surekhu man grutaak kontakteeties, bet vienalga, man vismaz neliek mazgaat apakshvelju ar rokaam, ka es te dzirdeju brivdienaas vienai citai meitene esot jadara... :)

Luk, arii es! Pavisam dziva un smaidiiga :)

Tadi luk izskatas indiesh berni un Anglijas daba.

Divas nedeljas:

Sovakar nosledzas otra nedelja, ko esmu pavadijusi te. Sobrid ta domajot, nenak prata nekas, kas raditu negativu iespaidu par shejieni un velmi doties prom. Atgriezties Latvija sobrid vel negribu, jaa, gribas redzet visus miljos, bet sheit ir ljoti labi. Ari sheit ir kriza, bet to nevar redzet cilveku sejaas. Cilveki sheit ir atsaucigi un draudziigi. es nedomaju, ka to ietekmee dzives limenis, tie vienkarshi ir pashi cilveki. lai cik gruti ietu, vinji tomer, netisham pagruzhot, atvainosies un pasmaidiis, vinji pashi pienaks klaat, ja redzes kadu citigi lasot ielu nosaukumus un peetot karti apvaicaties, vai var ka palidzet, autobusa soferis tev uzsmaidiis un palidzes atrast pieturu, kura jakapj araa, lai butu vistuvak majas, un ja maja ir pa celjam, pieturees pie taas, mazajos veikalos pardeveji ne tikai sasveicinaasies, bet ari atvadiisies novelot jauku dienu, dzirdot tavu akcentu, pajautas no kurienes esi, ka esi te iejuties un noveles veiksmi....
Tdi mazi sikumi, kas padara apmeshanos sheit vieglaaku.

Vakar biju Manchesteraa. Daudz neko neredzeju, ierados diezgan velu, jo ilgi mekleju kadu, kas izmitinaas - pati jau vainiga, pedejajaa briidii. Atradas viens puisis, kuru biju jau sakontaktejusi esot LV, jo vinjsh dzivoja Varingonaa. beigas bijam devinji cilveki - vinjsh Sems, vinja dzivokljabiedrene Ilona, drausg Nai un pieci beljgji. Jautrs vakarinsh, atveda sodien mani majas ar mashiinu, sarunajam tikties veel - gan Sems, gan Ilona tagad varetu skaitiities mani pirmie un pagaidaam vieniigie draugi te, tachu tadu bus daudz!

vel es emsu apradusi ar aso edienu un kas ir jauki, veikala noperkamajiem produktiem gandriz visiem ir virsu rakstis, vai ir vegetaars. tas ljoti noder, jo, piemeram, sorit gribejas est un es neesmu parlieicnata par savam anglju valodas zinashanam, lai saprastu visas sastavdaljas salatu traucinjam.

Rit sakas darba nedelja, atkal daudz drebju, ko gludinaat, un jaceljas agri, tapec tulit iesu guleet jau.

Sveiciens mammai, tetim, masai, bralim, vecmammai un vectetinjam, litantei un janjonkulim, laurai un ojaram, evitai, paulai un ievai un visiem parejajiem!

Par izglitibu.

Piecgadnieks tagad saaka skola iet Year 1. pirms tam vinjsh ari gaja tajaa pasha skola bet kaut kada sagatavoshanaa. Ko vinjsh macaas matematika? Tagad macas skaitiit lidz 100, manipulet ar skaitljiem, salidiznat naudas vienibas utt.
Septinjgadnieks iet Year 3. Vinjam matematikaa ir saskaitishana un atnjemshana lidz 100. Tad vinjam vel ir lasamaa gramata, kas jalasa. Man ir specialaa klade jaieraksta, ka vinjsh lasija un kaut kads komentars vel no manas puses. To vinji macas majaas. Skola vinjiem laikam ir vel dazhi priekshmeti.
ka notiek macishanaas? abiem ir dvd disku kolekcija, kura ir sadalita pa stundaam. katra stundaa ir aptuveni 15min video, kur sieviete ka skolotaja pastasta par apgustamo vielu. pec tam bernam ir jaizpilda dazhi uzdevumi burtnicaa.
Skoleniem katram skola pieshkir datoru, kuru var stiept majas, samaksajot 1Gbp nedeljaa. Katram ir savs profils skolas majaslapaa un testi, kas tur shad tad jaizpilda, lai parbaudiitu, vai vispar berns kaut ko macaas.

pec Year 10 vinji karto eksamenus. pedejos divus gadus jaunieshi macas vien tris vai chetrus priekshmetus. Tad uz universitati vai koledzu pec specialakas izglitibas!

Sherwood

6dien ap pieciem ieradamies Sherwoodaa. Shaja vieta esot filmeti Robina Huda filmas skati. Aizbraucma lidz musu majinjaam – kopa tris majinjas uz piecam gjimenem. Skaitijas tas kempings, bet ar musu latvieshu nemaz salidiznat nevar. Ne, nu sen jau neesmu nekur ieksh LV bijusi, bet tur ta pa smalko – 3 guljamistabas, dzivojama telpa ar virtuvi, kurai ir viss aprikojums, vannasistaba ar vannu... viena majinja cik saklausiju maksaa 100Gbp par nakti. Pie vakarinju galda sajutos ljoti balta. Ljoti. Labi vismaz, ka man mati tumshi, beta ri tie izskatas gaishi salidiznot ar vinju melnajiem. Sedeju tur tada, klausijos anglju un hindu valodu apvienojumaa, saprast neko nesapratu, cinijos ar sev uzlikto porciju, tai piedzerot vismaz litru udens, citadi nemaz nevar.. vinji gan saka, ka mazliet ass.. ja, ka tad! Ta ka neemsu vispar pie ta pieradusi, tad man pat negribejas pameginat no indijas atvest nashkji, kuram uz pakas rakstits ‘’ipashi ass’’.
(6dienas rita, kad visu gatavojaam majaas , Surekha prasa, lai sagriezhu kjiploku un padodu karija pulveri. Vinja taisot mazajam est. Mazajam vel nav pat divi gadi. Man kaut ka skiet, ka mes bralim devam edienu ar ljoooti minimalu sals un citu garshvielu piedevu. Jo vieglak, jo labak.)
Vakara virieshi un sievietes sadalijas pa majinjaam. Bernus vispar neieskaitot – tie speleja savus Nintendo neko apkart nedzirdot un neredzot. Pasedeju pie vieniem, pie otriem, bet atri aizgaju gulet.
Nakamaja rita mes celamies, lai ietu uz baseinu, kas noirets uz 2h tikai musu lietoshanai. nepieminot to, cik balta es jutos tur stavot peldkostimaa, tomer tas bija jautri - udens karinji ar puikaam utt. Tur bija devinji berni un tikai viena no tam bija meitene. Vakaram bija izirets sporta laukums ar tenisu un citam aktivitateem. Izskraidijamies, paspardijam bumbu, uzspelejam tenisu – man reali patiik. Pirmo reizi speleju, bet tiiri ta neko sanaca. Diezgan daudz vispar arii siikos aukleju. Tos tris pavisam mazinjos - tiem, kam zem diviem gadiem. Man kaut ka liekas, ka berni te attistas lenaak. Musu puikam ir 18 meneshi, bet vinjsh nesaka ne vardinja, pat pudeliti sev nemak tureet. Otrs sikais bija 4 meneshus vecaks, bet vel pat nestaigaaja, nemaz nerunajot par runashanu. Un bebis, kam bija 1 gads, bija bez zobiem un pat rapot isti nemaceja.
Nakama diena ar tadu pashu programmu. Labi, ka spideja saulite un vareja lasiit gramatu, pastaigaju pa mezhu...
Visi satiktie ir kaut ka saisitit ar medicinu. Un vinji visi nereali streso par higienu. Viss tiek tris reizes nomazgats, katraam savs skivis, kruze, gjimenes loka pat neatljaujas no otra skivja vai glazes kaut ko panjemt vai pagarshot. Sulas un limonades, ja blakus nav glazes, vinji nedzer, ja nu vienigi tas lejot ielej sev mute, nepieskaroties kaklinjam. Bet taja pasha laika vinjiem pilnigi normali liekas est ar rokaam. Visiem! Mazie tiek ta baroti, pashi sezh un ar pirkstiem pa savu shiivi braukaa... man nekas nav pretii, tikai tas viss liekas mazliet parodoksali.
Un vel vinji neljauj berniem dzer teju. Es biju sataisijusi vienu dienu lielo glazi ar piparmetru teju un citronu, bet berniem neljava dzert. Nesaprotu kapec, ta ir daudz veseligaka par kaut kadam limonadem, ko vinji medz dzert. Vai sokolades pieniem utt.
Majas braucaam tikai shoriit. Pusdienas dabuju garshigo vegetaro SubWays maizi, ko beidzot vareja izbaudiit, visu laiku neuzdzerot udeni. Nav jau ta, ka man negarsho tas indiehsu ediens, interesants un ar visadiem darzenjiem, bet katra maltiite ir mocibas manaam luupaam. Tagad varetu aiziet uz lielveikalu, bet ara list lietus. Ehh...
rit puikas sak iet skolaa un sakas kaut kada rutina, kas nozimee, ka varu planot savu brivo laiku. Man beidzot gribas kadu sava vecuma sabiedriibu!