2009. gada 28. dec.
2009. gada 23. dec.
2009. gada 20. dec.
21 diena no beigām
Labrīt! Kam rīts, kam jau pēcpusdiena, kam vakars. Šorīt, atverot acis un palūkojoties debesīs, nopūtos – atkal viena pelēka diena. No manas gultas tikai debesis redzamas... Bet pieceļoties un palūkojoties pa logu (bildēs skats), viss mainījās – ārā viss ir balts un pēc pāris minūtēm sāka snigt vēl vairāk! Pārņēma tāda siltuma sajūta – dikti jauki un mīlīgi. Ģimenīte gan drausmīgi pārdzīvo – kā lai tagad ziiet ārā, uz veikalu jāaizbrauc, ielas slidenas var būt.. Ak, nē! Bet es tikai priecājos – pirmais sniegs!
Ziemassvētki nāk, nevarētu teikt, ka būtu kaut mazākā svētku noskaņa, bet svētki būs. Braukšu uz Mančesteru – svinēšu ar trīs puišiem: zviedru, vācieti un spāni. Tādi studenti, kam naudas lidojumam uz mājām nepietika, bet vieniem sēdēt ar negribas. Iesim pilsetā iedzert karstvīnu un pēc tam pie vācieša gatavot kopā vakariņas, spēlēt kādu spēli, pļāpāt un tā.. jauki būs. Jaunajam gadam plāni nav vēl, bet, iespējams, to tepat Varingtonā nosvinēšu. Tad jau redzēs, jāskatās vai būs kāds piedāvājums.
Sūtu visiem sveicienus un novēlu jaukus Ziemassvētkus!
2009. gada 13. dec.
28 diena no beigām
Piektdienas rītā sazvanījos ar Renāru, uzaicinaju viņu pusdienās, sarunajam, ka atbrauks, paņems manas mantas un tad, kad man darbadiena būs beigusies, es došos atkal ciemos. Mazliet jau stulbi, jo paši viņi taču arī neredzās un brīvdienu vakaros es esmu pie viņiem - nesanak pabūt divatā. Bet nu, vini ir fantastiski un man jāsaka milzu Paldies, ka aicina ciemos. Es jau pagajušas divas nedeļas nogales pavadīju "mājās". Neizturami.
Nu ja, 5dienas vakarā pus astoņos biju Liverpūles stacijā, satikamies un devamies uz mājam, pa ceļam nopērkot karstvīnu un Ziemassvētku kūciņas. Jauki pasēdējām, papļāpājām.. Vini bija dabūjusi Lidlā marinētus gurķus, marinētus mazos sīploņus, siļķi un rupjmaizi. Tik foršas brokastis sanāca sestdienas rītā :D Devāmies uz Liverpūli. Pirma bilde ir skats uz Liverpūles centru, kad iet no Renāra dzīvokļa ar kājam. Sanak iet leja no kalna. Uz turieni gan sanak kapt kalnā, un tā ka mes ekonomejam uz sabierdiskto un arī nekur nekad nesteidzamies, tad vienmēr ejam ar kājam. Pusstunda laikam sanāk aptuveni, ko iet. Bet caur parkiem. Zāle visur zaļa, nevarētu teikt, ka pilsēta baigā Ziemassvētku noskaņa (Brisele tādā ziņā ir bijusi pati iespaidīgākā pilsēta, ko emsu redzejusi Ziemassvētku laikā). Tacu visā pilsēta izlikti pingvīni. Rekur es ar vienu pārīti.
Katrs pingvīns savādāks, diezgan jautri. Cilvēki uz ielam ļoti daudz, nemaz nerunajot par to, kas darās veikalos. pasi jau ar no viena iznacam ar diviem pilniem maisiem. Bet šodien redzējam arī sievieti, kurai bija ap desmit maisiem. Pilni ar drābem. veikals Primark - lēti, daudz, liela izvēle, cilveku pūlis, garas rindas... Uh.. bet mēs ari saņēmāmies un iegājam, nopirkām visu, ko vajadzeja...
Vel bijam divos makslas precu veikaliņos. Ja man būtu kaut drusku vairak talanta, izmantot to visu, ar ko avr zīmēt, kur var zīmer, gleznot... Tik interesantas lietas. Fantastiski! Un ta aura.. Atradu gan ļoti smuku bloku, kuru izmantošu par savu portfolio pamatu.Tikai janopērk būs. Tagad esmu pilnīgi tukšā. Atdevu parādu, nopirku tušas un spalvas, sev džemperīti (neticēsi, bet koši dzeltenu, ne melnu ) dāvaniņu mammai un tētim, gramatu Ievai... un naudas vairs nav. Par Šreju, protams, neko nesaņemu. Tagad janoskaidro, ko viņi doma par brīvlaiku. Cik sapratu, mātīte būs mājās divas nedēļas. Un es ceru, ka tas nenozīme, ka man ir brīvdienas, kurās jakārto māja un jāgludina, bet reali jau bērni japieskata nav. Un par kārtošanu un gludinašanu jau man nemaksā. Būs vienu vakaru tas viss jāizrunā, lai nav nekādi pārsteigumi. Prasīt jau neko neprasīsu, tikai ceru, ka būs pietiekami godīgi. Un pretimnakoši.. lai gan to no tās sievietes nesagaidīt. ieminejos, ka gribu Ziemassvētkus svinēt Mančesterā. problēma ir tada, ka 25. un 26. te nekas nekursē - nav nekādu vilcienu atpakaļ uz Varingtonu, pateicu, ka tad man jamaklē, kas atbrauc pakaļ. Un viņa nevis piedāvajās, bet vienkārsi nopūtās. Tās viņas nopūtas ir tik tracinošas - kā veca sieva sten un pūš. Bet jautat tētim ir diezgan bezjedzīgi. viņs pateiks, jā, protams, bet tas nenozīmē, ka varu uz viņu paļauties. Šodien tikai tā reāli apjautu, ka nebūšu Ziemassvētkos mājās...
Bte nu neko.. Līgai izklausās ļoti jauka ģimene, kura vina dzīvo. Paši aizrāda viņai, ka viņa strādā vairak par 25h, berni patstāvigi un ar kaut ko nodarbojas un galvenais - pieklājīgi. Jaskatās kā iet Latvijā. Izskatās, ka nekādu naduu uz majām īsti nesanaks paņem līdzi - nu menesim jau pietiks, bet ko tad? Mamma un tētis jau, protams, pabaros un tā, bet kaut kādam ballītēm naudu prasīt man liekas noželojami un necienīgi. Es vienīgi varu paļauties uz to, ka esmu mazliet izaugusi, un tas viss vairs neprasās tik daudz. bet uz kaut kādime koncertiem, izrādēm... nez. Tad jau redzēs. Neesmu izsvītrojusi iespēju braukt atpakaļ.
Redzkur šovakar nobildēju Varingtonu. Jocīgi, ka dazi koki vēl zaļi, tajos lampiņas, meitens staiga plikam kajām un krekliņos.. āra ir auksts! bet viņas atsaldējušas smadzenes un arī laikam nemaz vairs nejūt aukstumu. Nevar taču ietuntulēties jakā - neredzēs plikumus!
Un visur gaisminas, gaismiņas... Privātmajas gan vel nav tik apgaismotas.... Cereju, ka būs lielāka Ziemassvētku pasaka.
2009. gada 6. dec.
have yourself a merry little christmas
Labdien! Šogad karstvīna un karsto sulu vietā dzeru visādus coldrex-veidīgos. Laikam šis gads iezīmējas ar tādu slimīgu nokrāsu – visi apkārt paspējuši izslimoties. Šodien otrā advente, man deg svecīte uz galda, vakarā taps Ziemassvētku kartiņas un manā istabā ir silts miers. Atkal un atkal pārliecinos, cik ļoti svarīga man ir ģimene un cik ļoti es priecājos, ka neesmu piedzimusi, piemēram, šajā. Tas, ka te bērni dabon pilnīgi visu un uzreiz, pavisam noteikti neatspēko valodšo gaisotni. Nākamnedēļas nogalē būs jāaizbrauc uz Liverpūli noķert kādu Ziemassvētku sajūtu, jāizstaigā tirdziņš un jādabon kāda piparkūka.
Neskatoties uz to, ka āra ir decembris, te joprojam ir diezgan zaļš. Māju dzīvžogi veidoti no zaļiem platlapjiem, kas zaļo visu gadu, zāle joprojam zaļa un vien pāris rītus ir redzēta salna. Ja neskatās uz augšu – uz lielajiem kokiem un krūmiem, kam lapas nobirušas, oktobris no decembra īpaši neatšķiras. Vienīgi ir palicis vējaināks un veikalos ir salavecīši, dažas mājas jau ir tikušas pie lampiņām, tacu pagaidam vēl nv ļoti izteikti tas. Ceru, ka būs lielāka Ziemassvētku pasaka te. Šitais rajons jau ir tāds turīgo, domāju, ka sagaidīšu kaut ko grandiozāku, lai varētu pabildēt nakamā gadā kartiņām. Mūsu mājā eglītes nebūs un arī citu svētku atribūtiku nemanu. Ja man tomēr izdomās samaksāt par Šreja pieskatīšanu, tad nopirkšu Asdā sev eglīšu rotājumus kā spoguļbumbas un sakarināsu uz gultas, lai vakarā, iededzot naktslampiņu, rodas svētku noskaņa ;)
PS-ieskaties zimulisunota.lv un atrod kaut ko sev, savam draugam, radu bērnam dāvanai vai noķer iedvesmu un aprīkojumu ziemassvētku kartiņu gatavošanai!
Neskatoties uz to, ka āra ir decembris, te joprojam ir diezgan zaļš. Māju dzīvžogi veidoti no zaļiem platlapjiem, kas zaļo visu gadu, zāle joprojam zaļa un vien pāris rītus ir redzēta salna. Ja neskatās uz augšu – uz lielajiem kokiem un krūmiem, kam lapas nobirušas, oktobris no decembra īpaši neatšķiras. Vienīgi ir palicis vējaināks un veikalos ir salavecīši, dažas mājas jau ir tikušas pie lampiņām, tacu pagaidam vēl nv ļoti izteikti tas. Ceru, ka būs lielāka Ziemassvētku pasaka te. Šitais rajons jau ir tāds turīgo, domāju, ka sagaidīšu kaut ko grandiozāku, lai varētu pabildēt nakamā gadā kartiņām. Mūsu mājā eglītes nebūs un arī citu svētku atribūtiku nemanu. Ja man tomēr izdomās samaksāt par Šreja pieskatīšanu, tad nopirkšu Asdā sev eglīšu rotājumus kā spoguļbumbas un sakarināsu uz gultas, lai vakarā, iededzot naktslampiņu, rodas svētku noskaņa ;)
PS-ieskaties zimulisunota.lv un atrod kaut ko sev, savam draugam, radu bērnam dāvanai vai noķer iedvesmu un aprīkojumu ziemassvētku kartiņu gatavošanai!
Abonēt:
Ziņas (Atom)
