2008. gada 28. sept.

kiss me kiss me kiss me

šodien atgriežos pie The Cure. Pie Kiss me albūma. Vispār jau šis ir viens no, manuprāt, spēcīgākajiem salikumiem. Pilns emociju. Viss sākas ar Kiss Me.


Spēks tāds, ka gribas kaut kur pieķerties, lai nenokristu. Ļoti laba brīžos, kad gribas uz kādu sadusmoties vai kādu savā prātā padarīt par pilnīgu mēslu.

Tam seko tik ļoti mīlīgā Catch. Dziesma, pie kuras gribas vāļāties segās ar rozā spilveniem. Ir, ir tā skumjā noskaņa sajūtama, bet pilnīgi bezjebkādām dusmām vai naida. Catch varētu izkrāsot visu brūni rozā.

Torture. Nekas neesmu šo dziemsu tā līdz galam sajutusi. Diemžēl.

If Only Tonight We Could Sleep. Erotiska. Maģiska. Jau pirmās skaņas klausoties neatstāj vienaldzīgu. Rekur vispopulārākais izpildījums. Tas tādēļ, ka visi Placebo fani arī uzreiz zina, kas ir The Cure. Vismaz šo dziesmu.


Un pēc tam pavisam spēcīgs kontrasts - Why Can't I Be You. Pavisam dejojamais gabals. Nosaukums ir visai maldinošs. Varētu šķist, ka šis ir kārtējais Creep, bet tā nav. Apbrīnas pilna dziesma.

How Beautiful You Are. Dziesma - kompliments? Negluži.

Vēl viena man nesaprotamā - Snakepit. Kaut kas pietrūkst, kaut kā par daudz. Instrumentālais man šķiet mazliet par nomācošu. Bet varbūt vienkārši tā viņai vajag būt.

Bet tad, kad mēs uzlaižamies debesīs ar Just Like Heaven, mēs saprotam, ka mēs mīlam The Cure un par tālāko nav nemaz jārunā. Pārējās deviņas dziesmas ir tavs mājasdarbs.

2008. gada 22. sept.

The Dodos

tāds jauks indie. indie folks varētu teikt. kad klausijos pirmo reizi, likās gaužām garlaicīgi. bet īstenībā tā nav.

2008. gada 18. sept.

2008. gada 12. sept.

2008. gada 11. sept.

2008. gada 10. sept.

the young ones

Neil - hole in my shoes


Un vispār iesaku paskatīties šo seriālu.

2008. gada 8. sept.

2008. gada 7. sept.


Vakar Torņkalnā bija ļoti patīkama atmosfēra. Par spīti tam, ka koncerts iesākās ar mācītāja uzrunu, tas, ka viss notika baznīcas teritorijā, likās pavisam burvīgi. Neliels daudzums jauniešu, kas sasēdušies mīkstajā baznīcas kalniņa zālienā, dažs dzer tēju, dažs sarunājas ar blakussēdošo, dažs vienkārši bauda kluso, silto pārdaugavas vakaru... Pienvedējo spēlēja ļoti maz, jo viņiem vajadzēja pēc tam uz Rēzekni braukt, bet ar to pilnībā pietika, lai sasmeltos pozitīvi mierīgo gaisotni. Uz otru grupu gan nepaliku, bet devos pastaigā pa siltajām pārdaugavas ieliņām uz māju pusi. Pavisam, pavisam jauki.

Naktis tagad tik siltas!

2008. gada 5. sept.

2008. gada 3. sept.

Vispār..

...jau jāiepazīstina ar to, kas man ļoti tuvs un mīļš.
kārtībai nav nozīmes un arī video nevisur ir orģinālvideo.
Devotchka


Radiohead


The Cure


Nick Cave


Jeff Buckley


Arcade Fire


Un tā es varētu ilgi un dikti... CocoRosie, Baložu Pilni Pagalmi, Bērnības Milicija, Goran Gora un Damien Rice, The Smiths arīdzen, un Rufus Wainwright, Snow Patrol, Dzelzs Vilks un Beirut,
Patrick Wolf, SoKo un Sufjan Stevens, Loney,Dear un Black Kids, pašmāju dziesminieks Imants Daksis, un māsa arī Björk ir likusi iemīļot ..

Bet lai beigu beigās skan Coldplay!

2008. gada 1. sept.

izglītosimies vēl mazliet


Burvīga mūzika, burvīga balss. VIŅŠ, mūziķis no Anglijas, patiešām prot pārsteigt. Klausoties viņa mūziku acu priekšā man uzburas smalks, pavecs kungs, uzvalkā, pie klavierētm.. Nu paklausies kā viņš izpilda mums visiem pazīstamo Knockin On The Heavens Door. Lieku ko pazīstamu, jo tā ir interesantāk klausīties pirmo dziesmu, manuprāt. vismaz vari sekot līdzi.
Bet tad, lūk, paskaties uz pašu cilvēku. Viņš ir apbrīnojams. Ja ieklausās kārtīgi viņa mūzikas lirikā, jau uzreiz var pateikt, ka cilvēks mazliet savādāks. Dziesmas ar nosuakumiem: My Lady Story, For today I am a boy, Hitler in my heart, i fell in love with a dead boy...
Nu tad klausamies..
Nu ir taču labi, vai ne?