2008. gada 8. dec.

parunāsim par cilvēktiesībām un paklausīsimies latviešu muzīk'

Datums: 12.12.2008
2008. gada 10. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija svin savu 60. dzimšanas dienu. Starptautiskā nevalstiskā organizācija Amnesty International atzīmē to ar Small Places Tour. Muziķi ir aicināti piedalīties simtiem koncertos visā pasaulē. Ir laiks arī mums nosvinēt šos cilvēktiesību ideālus un uzsākt diskusiju par to realizēšanu dzīvē.Kur tad galu galā sākās cilvēktiesības? Tuvu mājām, mazās vietās – tik tuvās un mazās, ka tās pat nav redzamas pasaules kartē. Bet katram cilvēkam tā ir pasaule: viņa dzīvesvieta, skola, rūpnīca, ferma vai birojs, kurā viņš strādā. Tieši šajās vietās katrs vīrietis, sieviete un bērns meklē vienlīdzīgu taisnīgumu, vienlīdzīgas iespējas, vienlīdzīgu cieņu. Ja vien šīm lietām nav nozīmes mazajās, mums tuvajās vietās, tām nav jēgas nekur. Bez saskaņotas cilvēku rīcības, lai aizstāvētu šīs tiesības savās mazajās vietās, lūkošanās pēc progresa pasaulē ir veltīga. ----> Eleonora Rūzvelte
spēlē
INTO ONE
XENOS
THE PICTURE
CILVĒKS AR PUTNIŅUĪ
+īsfilmas par cilvēktiesību jautājumiem/kampaņām.

2008. gada 13. nov.

Apmeklē noteikti

14.novembris - ŠOVAKAR!!!
BALOŽU PILNI PAGALMI un ZIG ZAG un Dj Uldis Rudaks

"Baložu pilni pagalmi", "Zig Zag" un Dj Uldis Rudaks 14. novembrī uzstāsies Studentu klubā Arī Studentu klubs gluži netīšām ir iesaistījies valsts svētku svinēšanā, īsi pirms lielās svētku stihijas piedāvājot apvienības, kas jau deviņdesmitajos gados zināmā mērā simbolizēja konjunktūrai nepakļautu, neatkarīgu domāšanu un darbošanos. Tātad - divas no labākajām Latvijas nekomerciālās mūzikas apvienībām "Baložu Pilni Pagalmi" un "Zig Zag" vienā vakarā, piektdien, 14. novembrī spēlēs Mūzikas akadēmijas Studentu klubā, bet Uldis Rudaks ierakstos būs sarūpējis skaistākās dziesmas un dejas. Par Latvijas neatkarīgās mūzikas klasiķiem pelnīti dēvētie "Baložu Pilni Pagalmi" koncertos spodrinot savu nepārejošo aktualitāti, lieku reizi pierāda, ka vispatiesāk sanāk tad, ja nevienam nekas nav jāpierāda. Citējot Ulda Rudaka grāmatas "Rokupācija" fragmentu "Ugunskuru pops, mīlestības roks – tādi termini tikuši piedēvēti "Baložu Pilniem pagalmiem". Māris Šverns "Tornī" ieguvis iesauku Hitkonveijers, jo vairums viņa dziesmu patiešām ir tik melodiskas un viegli iegaumējamas, ka jābrīnās par izdevēju izvēli, kad tie laiž gar ausīm šādu neapstrīdamu hitu autoru, un mēģina padarīt par zvaigznēm mūziķus, kas jau sākotnēji neko saistošu nesola." "Zig Zag" uz Latvijas mūzikas skatuves atrodas jau gandrīz 20 gadus un pamatoti tiek saukta par vienu no Latvijas alternatīvās skatuves stūrakmeņiem. Sākuši savu darbību 86. gadā, kā 16-gadnieku pankroka apvienība, viņi piedzīvojuši gan VDK aizliegumu koncertēt, gan "Roku par Neatkarību", "Liepājas Dzintara Grand Prix" un izpelnījušies sava veida kulta grupas statusu vairāku paaudžu jauniešu vidū. Pēc ilgākas pauzes grupa pagājušajā gada novembrī paziņoja par plāniem laist klajā jaunu albumu un kā jaunā albuma priekšvēstnesis radiostacijās un interneta portālos nonāca singls "Man ir silts". Ieeja klubā no 22:00, koncerta sākums ap 23:30. Biļetes iepriekšpārdošanā www.bezrindas.lv studentiem Ls 3,00, ne-studentiem Ls 4,00, pie ieejas - studentiem Ls 4,00 un ne-studentiem Ls 5,00

2008. gada 11. nov.

Silicon teens

Grūti no viņiem ko atrast, bet man patīk.

2008. gada 11. okt.

dilstošā secībā

10. oktobris. Bērnības Milicijas ''naktī guļot uz muguras'' prezentācijas koncerts.
Zirgu Pasts. Kur pie velna tāds ir? Izrādās ļoti mājīga vietiņa, pavisma tuvu Vecrīgai, bet prom no tās diezgan nepievilcīgās atmosfēras, kas valda piektdienas vakarā.
Suki 2000 bija skaļi un labi, bet man mazliet pietrūka. Jutu, ka kaut kur savā prātā aizpeldu. Šķiet, ka šī bija pirmā reize, kad es viņus klausos tā pavisam mēģinot koncentrāties tieši uz viņiem, nevis sarunām ar draugiem vai alus kausu. Bet nemācēšu vēl pateikt, kādas kompozīcijas viņi izpildīja, gluži vienkārši nepārzinu viņu daiļradi, bet tas, ko es dzirdēju, tīri labi patika. Pirms nākamās reizes notiekti vajadzēs viņus paklausīties mājas apstākļos.
Bērnības Milicija. Pirmkārt, mani ļoti piesaistīja videoprojekcijas. Metāla reždža sēta un koku lapas. Pustumsā, kas valdīja koncerta laikā, vijoles siluets, basģitāra un dalībnieku augumi izsatījās ļoti pievilcīgi. No jaunā albuma tādas kompozīcijas kā Zils ar dzeltenu, dagne, students rudens un sega bija jau dzirdēti vairākkārt, pārējies, šķiet, priekš manis ir jaunums.
Mazliet atkāpjoties no jaunā albuma - Komiteja ir dziesma, kuru ļoti gribētos izcelt.
nekad nebūtu domājis
ka tas ir tik vienkārši
pēc mums izsaugs koki un viss
kas domās par mums bija zināms
esmu bijis iedomīgs
bet tas bija senāk
bet tas bija senāk
kad es vēl nebiju muļķis/nelaiķis [?]
augstu mētāju asprātības
lai slēptos
naktī ar meistarībām
saņemam augstākās atzīmes
sēž uzvalkos atriebība
sēž uzvalkos patiesība
sēž
sēž mana komiteja
Un vispār Bērnības milicija ir viena no tām latviešu grupām, kuras ir vērts klausīties kautvai to liriku dēļ.
Līdz beigām gan nesanāca palikt, bet tam, ko dzirdēju un redzēju dodu deviņus žetonus no desmit.

8.oktobris. Thee Silver Mt.Zion.
Man trūskt vārdu. Joprojām negribas noņemt to lillā krāsas nesmuko papīreli no rokas. Liekas, ka līdz ar viņu nāk daļiņa no tā vakara burvības. Visjaukākā vārda diena man. paņēma pilnībā. Viss vakars - gan Daksis, gan spēcīgie mākslinieki no Kanādas.
Te tāds amzs gabaliņš kā viņi izklausījās dažas dienas iepriekš Helsinkos.


Es nespēju īstenībā neko uzrakstīt. Pavisam noteikti zinu, ka gribēšu viņus dzirdēt vēlreiz.





2008. gada 28. sept.

kiss me kiss me kiss me

šodien atgriežos pie The Cure. Pie Kiss me albūma. Vispār jau šis ir viens no, manuprāt, spēcīgākajiem salikumiem. Pilns emociju. Viss sākas ar Kiss Me.


Spēks tāds, ka gribas kaut kur pieķerties, lai nenokristu. Ļoti laba brīžos, kad gribas uz kādu sadusmoties vai kādu savā prātā padarīt par pilnīgu mēslu.

Tam seko tik ļoti mīlīgā Catch. Dziesma, pie kuras gribas vāļāties segās ar rozā spilveniem. Ir, ir tā skumjā noskaņa sajūtama, bet pilnīgi bezjebkādām dusmām vai naida. Catch varētu izkrāsot visu brūni rozā.

Torture. Nekas neesmu šo dziemsu tā līdz galam sajutusi. Diemžēl.

If Only Tonight We Could Sleep. Erotiska. Maģiska. Jau pirmās skaņas klausoties neatstāj vienaldzīgu. Rekur vispopulārākais izpildījums. Tas tādēļ, ka visi Placebo fani arī uzreiz zina, kas ir The Cure. Vismaz šo dziesmu.


Un pēc tam pavisam spēcīgs kontrasts - Why Can't I Be You. Pavisam dejojamais gabals. Nosaukums ir visai maldinošs. Varētu šķist, ka šis ir kārtējais Creep, bet tā nav. Apbrīnas pilna dziesma.

How Beautiful You Are. Dziesma - kompliments? Negluži.

Vēl viena man nesaprotamā - Snakepit. Kaut kas pietrūkst, kaut kā par daudz. Instrumentālais man šķiet mazliet par nomācošu. Bet varbūt vienkārši tā viņai vajag būt.

Bet tad, kad mēs uzlaižamies debesīs ar Just Like Heaven, mēs saprotam, ka mēs mīlam The Cure un par tālāko nav nemaz jārunā. Pārējās deviņas dziesmas ir tavs mājasdarbs.

2008. gada 22. sept.

The Dodos

tāds jauks indie. indie folks varētu teikt. kad klausijos pirmo reizi, likās gaužām garlaicīgi. bet īstenībā tā nav.

2008. gada 18. sept.

2008. gada 12. sept.

2008. gada 11. sept.

2008. gada 10. sept.

the young ones

Neil - hole in my shoes


Un vispār iesaku paskatīties šo seriālu.

2008. gada 8. sept.

2008. gada 7. sept.


Vakar Torņkalnā bija ļoti patīkama atmosfēra. Par spīti tam, ka koncerts iesākās ar mācītāja uzrunu, tas, ka viss notika baznīcas teritorijā, likās pavisam burvīgi. Neliels daudzums jauniešu, kas sasēdušies mīkstajā baznīcas kalniņa zālienā, dažs dzer tēju, dažs sarunājas ar blakussēdošo, dažs vienkārši bauda kluso, silto pārdaugavas vakaru... Pienvedējo spēlēja ļoti maz, jo viņiem vajadzēja pēc tam uz Rēzekni braukt, bet ar to pilnībā pietika, lai sasmeltos pozitīvi mierīgo gaisotni. Uz otru grupu gan nepaliku, bet devos pastaigā pa siltajām pārdaugavas ieliņām uz māju pusi. Pavisam, pavisam jauki.

Naktis tagad tik siltas!

2008. gada 5. sept.

2008. gada 3. sept.

Vispār..

...jau jāiepazīstina ar to, kas man ļoti tuvs un mīļš.
kārtībai nav nozīmes un arī video nevisur ir orģinālvideo.
Devotchka


Radiohead


The Cure


Nick Cave


Jeff Buckley


Arcade Fire


Un tā es varētu ilgi un dikti... CocoRosie, Baložu Pilni Pagalmi, Bērnības Milicija, Goran Gora un Damien Rice, The Smiths arīdzen, un Rufus Wainwright, Snow Patrol, Dzelzs Vilks un Beirut,
Patrick Wolf, SoKo un Sufjan Stevens, Loney,Dear un Black Kids, pašmāju dziesminieks Imants Daksis, un māsa arī Björk ir likusi iemīļot ..

Bet lai beigu beigās skan Coldplay!

2008. gada 1. sept.

izglītosimies vēl mazliet


Burvīga mūzika, burvīga balss. VIŅŠ, mūziķis no Anglijas, patiešām prot pārsteigt. Klausoties viņa mūziku acu priekšā man uzburas smalks, pavecs kungs, uzvalkā, pie klavierētm.. Nu paklausies kā viņš izpilda mums visiem pazīstamo Knockin On The Heavens Door. Lieku ko pazīstamu, jo tā ir interesantāk klausīties pirmo dziesmu, manuprāt. vismaz vari sekot līdzi.
Bet tad, lūk, paskaties uz pašu cilvēku. Viņš ir apbrīnojams. Ja ieklausās kārtīgi viņa mūzikas lirikā, jau uzreiz var pateikt, ka cilvēks mazliet savādāks. Dziesmas ar nosuakumiem: My Lady Story, For today I am a boy, Hitler in my heart, i fell in love with a dead boy...
Nu tad klausamies..
Nu ir taču labi, vai ne?

2008. gada 31. aug.

rudens?


Rudens parasti atnes īpašu gaisotni. Šovakar gaisā virmo rudens smaržas. Un līdz ar tām arvien vairāk gribas klausīties ko mierīgu, akustisku, jā, varbūt mazliet romantisku. Tāpēc priekšroka biežāk tiek dota singer-songwriter māksliniekiem. šī gada pavasarī Latvijā pat bija iespēja apmeklēt vienu no maniem iecienītākajiem - Jose Gonzales. Es neatceros kāpēc, bet es toreiz neaizgāju. Joprojām mazliet žēl, bet nu es zinu, ka savā dzīvē ne to vien paspēšu dzirdēt. Tādēļ vien ir vērts dzīvot.

Un šovakar atļaušos atgadināt tev par tāda eksistenci un varbūt iepazīstināt kādu citu ar šo mākslinieku. Šī mūzika kārtējo reizi nāk no netālās Zviedrijas [īstenībā Zviedrijā arvien vairāk ļoti baudāmu skaņu tiek sakomponēts]. Es dodu priekšroku 2003 gada albūmam ''Veneer''.
Dalos:

2008. gada 30. aug.

Labvakar!

šajā jaukajā, lietainajā vakarā gribu padalīties ar Russian Red. īstenībā, ar šo ārkārtīgi vienkāršo video. labākais video priekš iepazīšanās ballītes.

2008. gada 29. aug.


Nu nav vēl vasara beigusies. Nu vismaz ne sirdī. tāpēc rekur ķer vienu vasarīgu melodij'.

Vispār Morning Benders tādi dikti viegli un saulaini. Jauni puikas no San Francisco , kas atkal laikam pieskaitāmi pie indie.

2008. gada 28. aug.

vieglais indie rock

tāds, ko par popu var nosuakt. bet tīri jauks. nu ja ņem vērā, ka visa mana mūzika ir pazaudējusies un nekas cits neatliek.

Par vasaras festivālu 2008 arī šeit.

Haldern Pop
(...) Maksāt 15 eiro, lai nokļūtu uz vietu, kas ir stundas attālumā no Diseldorfas negribējās, kopā pa abām iztērēt 30 eiro.. nē, paldies. nolēmām stopēt.nostāvējām gandrīz divas stundas [iemesls varēja būt ļoti neizdevīgā vieta, kaut kur pilsētas centrā neviens nekad nestopē], bet, kad apstājās trešā mašīna, viņa brauca pietiekami tālu mums vajadzīgajā virzienā, lai mēs tajā iekāptu.Pie stūres bija melnādainais. mazliet jau iekšā bija tāda aizspriedumaina sajūta un par to es sevi sabāru. Cilvēks ļoti jauks. Teica, ka justos slikti, ja mums nepalīdzētu un neaizvestu, esot mašīnu tirgotājas, bet mums nevajagot baidīties, jo ''african people are not bad people''. Izkāpām laukā autobāņa malā esošā benzīntankā, jo tālāk mūsu ceļi ar šo jauko cilvēku šķīrās. Ieskējām benzīntanka veikaliņā, izpētījām karti, kur atrodamies.. pavisam tuvu - kādi 20km. Sameklējām tuvāko lielo pilsētu un sākām zīmēt tās nosaukumu uz kartona gabala. Biju jau uzrakstījusi pusi no isselburgas nosaukuma, kad pie mums pienāca divi jaunieši, puisis un meitene, kas izrādījās brālis un māsa, un jautāja, vai mēs uz Haldernu braucam.. Jā! ļoti pārsteigtas un priecīgas iesēdāmies viņu mašīnā un kopā aizlaidām uz festivāla norises vietu. (...) Festivāls mazs- ap 5500 cilvēkiem tikai. organizatori saka, ka šo 25 gadu laikā mēģina saglabāt festivāla noskaņu, nepārblīvējot to ar cilvēku tūkstošiem. Un labi vien ir. Festivālā divas skatuves - viena tā lielā, kas nemaz tik liela nav, bez nekādiem ekrāniem utt un otra telts. Telts ļoti forša, tāda ar galdiņiem gar malām un bāriņiem, koka grīdu un mazu skatuvīti. Ietilpība ap 1000 civlēku. tikai. Pirmajā vakarā aizgājām uz Fleet Foxes teltī. Varbūt dēļ noguruma, kas bija pārņēmis varbūt kā cita dēļ, bet tā līdz galam nepārņēma mani, bet labi jau viņi bija, jā. Pēc viņiem uzreiz turpat uzstājās Yeasayer. Te jau mazliet vairāk sāka parādīties energy no mūzikas un, kad pēc Yeasayers aizgājām uz lielo skatuvi klausīties pēdējās divas tā vakara grupas Foals un Flaming Lips noskaņojums bija burvīgs. Foals riktīgi sapurināja un šķiet, jāpaklausās viņi mazliet vairāk. varbūt. Pēc tam bija Flaming Lips. Iespējams, ka viņu mūzika nav tik ļoti baudāma, kā šovs. Šoreiz skatuvi bija pārņēmuši teletūbiji un neiztikt bez konfetii lietus un baloniem.. īsta bērnu ballīte. Starpcitu, festivālam bija 25 gadu jubileja. (...) Piektdiena. Pamodāmies ap 11tiem un secinājām, ka mūsu kompānija šķiet, ka jau ir aizgājuis kaut kur, kā beigās izrādījās, esot bijuši brokastīs pilsētiņā.Astoņos esot pamodušies. trakie cilvēki. Kad mums vēl tikai rīts, viņiem jau pēcpusdiena, kas sākas ar alus pudelu atvēršanu. Protams, piedāvājumam iedzert atteitk nevarējām. Pirmais aliņš 12tos no rīta. Pie mums pienāk puisītis [kādi seši gaidi] un prasa, vai var savākt tukšās pudeles. Ievērojām, ka tādi bērneļi pilna teritorija. Staigā apkārt ar paštaisītiem ratiņiem un ķerrām un vāc tukšās plastmasas, stikla pudeles un skārda bundžas. Teritorija paliekt tīra un bērni sapelna sev naudiņu nododot tukšo taru visai atlikušajai vasarai. Pulkstens divos aizgājām uz My Brightest Diamond. viņa spēlēja teltī un man ļotii patika, tā mājīgi un silti. Bernd Begemann galīgi atstāja vienaldzīgu un aizgāju uz The Killans. Festivāls tik mazs, ka nebija nekādu problēmu atdalīties no kompānijas. Pārsvarā kopā turējāmies mēs ar Šarloti, Bramu, Roju un Jornu. Rojs bija tāds ļoti liels cilvēks, kas izskatījās pēc ziemassvētku elfa. Jorns bija fotogrāfs, viens no vecākajiem no mūsu kompānijas, bet ar viņu man bija visvairāk par ko runāt. (...) The Killans bija kārtējā indie rock grupa. Tā jau nekāda vaina, bet sāk apnikt. Uzlabojās laikapstākļi un nolēmām ar Š. un B. izlaist pāris mums neinterešejōšas grupas un aiziet līdz ezeram, vispirms izmetot līkumu līdz teltīm. Protams, kad nonācām līdz teltīm, sāka gāzt lietus, pasēdējām mūsu PārtīNojumē, iedzērām un domājām par to, ka būs galīgi pakaļā , ja lietus līs arī Joan as Police Woman laikā. bet 15min pirms viņas uztāšanās lietus pārstāja līt. Joana bija tiešām nepārspējama, bet nospēlēja vien kādas septiņas dizesmas. baigi īsi likās. pulkstens jau bija astoņi vakarā un vēdērs sāka par sevi likt manīt. Visu dienu tas pārtika tikai no alus. Nākamā grupa bija Kula Shaker - nekas iespaidīgs, paēdām viņu laikā un tad jau sāka spēlēt Guillemots. Burvīgi. tiešām ļoti, ļoti patika. ļoti. pēc Guillemots uzstājās Kate Nash uz kuru es nepaliku, jo teltī pēc viņas uzeiz sākās Lykke Li. bet lai teltī tiktu, jāiet laicīgi. Tad nu Kate Nash pakalusījos vienatnē stāvot rindā uz telti. Jā, Lykke Li bija šī pasākuma mans favorīts. Njam njam. Tik brīvā atmosfērā un tik dejīgi. Pēc viņas bija baigi nepatīkamā dillemā - skriet uz Editors vai palikt teltī un gaidīt Loney,dear. Ārā lija lietus un nosliecos par labu Loney, Dear. Editors esot bijuši fantastiski emocionāli, bet arī Loney,Dear ar tik ļoti cilvēcīgo uztāšanos.. burvīgi. Tas laikam man tik ļoti patīk mūziķos, ka viņi neiedomājos no sevis baigās zvaigznes un visu laiku nesaka ''es jūs mīlu'', nestaigā ar paceltu degunu kā to dara mūsu pašmāju superdīvas un superdziedoņi. Jā, protams, arī te izskanēja ''i love you guys'', bet tas skan tik .. em.. čomīgi? nu tā, draudzīgi nevis, es jūs mīlu, mīliet mani, krītiet ceļos jūs mazie cilvēciņi.Nu jā, pēc Loney Dear bija palikusi tikai vienas grupas uztāsānas, grupa no Niderlandes un neesot nekas klausīšanās vērts. (...) Sestdienas rītā pamodāmies, aizgājām uz ezeru nopeldēties, bija jau pēcpusdiena, un uz skatuvi aizgājām tikai ap vieniem. bija labs laiciņš tāpēc bijām mazliet laiski. The Dodos uzstāšanās pamodināja, tiešām forši puikas. tad spēlēja The Heavy.Solists melnādainais. pārsteidzoši, bat es nezinu daudz melnādainos, kas spēlētu rociņu. un tiešām labu roku. Pēc tam bija Okkervil River. par viņiem biju tikai dzirdējusi, varbūt kādu dziemsu aŗ pirmstam biju klausījusies, bet viņi bija labs pārstaigums man. patika. Pēc viņiem pulkstens bija jau seši, atkal iestājās mazliet laisks noskaņojums, sēdējām un dzērām aliņu visi kopā. (..) skanēja Jamie Lidell - pilnīgs ,mēsls, manuprāt. var jau būt elektroniskā mūzika, bet nu nejau tik vienveidīgi garlaicīga. pē. Es paliku uz iron & wine, daļa aizgāja uz DJ St. Paul. Iron & wine bija ļoti mierīgi un pasakaini. tad uztājās The National. to klausījāmies visi kopā. kopā bijām kādi 10 cilvēki šitajā kompānijā. The National bija spēcīgi. tiešām. Sekoja pēdējā grupa Maximo Park, ar kuru tad noslēdzām šo festivālu. palēkājām, padziedājām, iztērējām pēdējos drink tickets [man šķiet, es aliņiem iztērēju kādus 50eiro. fuj ] un gājām uz omulīgu pasēdēšanu mūsu PārtīTentā.
ļoti , ļoti. tagad dzīvē mazliet citas prioritātes izvirzījušās un mazliet citi mērķi. šogad paņemos sākt mācīties. tiešām mācīties, nevis tikai nodot visus parādus un uzrakstīt kontroldarbus. naudu tērēšu pēc iespējas minimālāk, lai nākamgad būtu nauda festivālam un, iespējams, skolai Roterdamā. jā.

rakstits augusta vidū

pirmais

šeit variāk par mūziku, festivāliem, koncertiem un citiem pasākumiem. bez ''tad satikām janci, iedzērām pa alēnam''.