Nedēļas nogali sāku ar CouchSurfing tikšanos, kas izvērtās atkal ļoti jauka. Atkal jauni cilvēki, jaunas pazīšanās, jauni iespaidi un iedvesma. Laikam vislielāko baudu sagādā tas, ka šeit var justies kā cilvēks, neviens te nešķiro cilvēkus pēc apģērba izmēra, matu krāsas, materiālās nodrošinātības, ādas krāsas vai dzeršanas paradumiem. Te visi ir kopā, visi izbauda atšķirības, visi dalās pieredzē, dalās dzīves stāstos un redzētājā. Un kad iepazīšanās notikusi, lõģiski notiek kaut kāda sadalīšanās grupiņās, kas dodas uz sev interesējošāko vietu, kur pavadīt atlikuso vakaru.
Soreiz devāmies uz Fab. Ieeja vien 2 mārciņas un ballīte sākas. Cilvēki daudz, mūzika lieliska (laikam jau visur te tāda skan, bez The Smiths nekur neiztikt ). Kas mani pārsteidza, ka deju placī ir vairak puišu nekā meiteņu. Un ja tu esi meitene, kas aktīvi dejo un dzied līdzi, tad uzmanības natrūkst. Tāpat arī ar tukšu glāzi rokās nebūsi ne mirkli, vienmēr kāds piedāvas ko nopirkt. Un tas nenozīmē, ka man jājūtas parādā un jāskrien ar viņu pēc tam uz gultu. Nebūt ne!
6dien bija Diwali svētki. Rekur dažas bildes ar sapucetiem bērniem, prieksnesuma utt.


Mans mazais milulis. Vienīgais, ko te var sabužināt un samīļot.

Šitais ir draugu sikais. Jautrītis. Un kā man patīk viņu skruļļainie mati!



Mazās princesītes vēro kā mammas dejo. Smuki jau.



Te bērni dejo Ketchup Song (atceries, bija tada, baigais hīts). Man palūdz viņiem iemacit to deju. Nu ziniet, jaunākajiem trīs gadi. Nebija tik viegli.

Un vakara nobeigumā visi kopā padejojām. Es agn vairak fotogrāfēju. Biju vienīga baltā visā lielaja kompānijā. Bet bija forši.