2009. gada 14. okt.


Lai gan vēl dažus gadus atpakaļ man likās, ka es varētu dzīvot laukos un audzēt zirgus, šobrīd liekas, ka nekas nav burvīgāks par lielpilsētas troksni, drūzmu un rosību. Pirmo reizi, kad ierados Mančesterā, uzreiz aizdevos uz tās nomali, centra dzīvi nemaz neredzot, bet jau tad šis pilsētas noskaņojums mani apbūra. Lielāko daļu laika pavadot šajā klusajā Warrington guļamrajonā, lielpilsēta tā vien vilina atkal uz to doties. Otrajā reizē, tajā iebraucot, biju tik pārņemta ar satiksmes radīto troksni un cilvēku plūsmu, ka Julianam (viens no maniem draudziņiem te) jau ir baigie jociņi par mani. Trešajā reizē laikam izbaudīju Mančesteru vispilnīgāk, redzot ko vairāk par nakts dzīvi. Tacu joprojām ir dažas leitas, ko gribu atrast tur, piemēram, Chinatown vārtus.
Pirmās trīs reizes gan braucu tur ‘’uz dullo”, katru reizi pavadot ar citiem cilvēkiem, kautru reizi iepazīstot citu Mančesteru. Pirmā bija salīdzinoši mierīga, nakts tika pavadīta tā, kā tas bieži notiek LV – majās pa aliņam, mazliet dejas, mazliet naksnīgu pastaigu, atkal mājās, filma pirms gulētiešanas, sarunas par dzīvi utt. Otrā reize bija burvīga ar savu internacionālo gaisotni un dzīvo mūziku. Trešaja gan atlaidu tā kārtīgi, ballīe Mojo un Rock cafe, interesanta kompānija, kā viņi paši saka – people in fancy/artistic dress.
Šonedēļ biju plānojusi nekur nedoties, jo 6dien ir Diwali festival, bet jau trešā vēstulīte, vai es negribu 5dien pievienoties šur un tur. Gribu! Gribu satikt jauko meiteni Anais no Francijas, gribu neprātīgi dejot ar John un gudri parunāties ar Shaun, gribu aiziet uz Cornerhouse galeriju ar Julian un viņa draugu, gribu iepazīties beidzot ar viņa dzīvokļa biedreni no Spānijas, gribu satikt CS`erus un iet ar viņiem 5dien uz karaoke...
Un es šonedēļ esmu ļoti jauka. Pec atpūtas vienmēr ir lielāka enerģija ķerties klāt ikdienas darbiem, ir vieglāk atrast sevī smaidu, ko turēt uz lūpām pat tad, ja dažam labam vajadzētu sadot kārtīgi pa pakaļu, ir vieglāk nedomāt par to, kā varētu, bet būt līdz galam apmierinātai ar to, kas ir.
Es ļoti turu īkšķus par savējiem, lai viņiem izdotos. Palīdzēšu no šejienes kā vien varēšu. Jau pasūtīju sev photoshop, lai varu uztaisīt reklāmiņas un plakātus.

1 komentārs:

cocorosiegirl teica...

viss baigi forši, varēji iztikt bez pēdējās rindkopas, nudien! :D