2009. gada 15. nov.

Novembris jau vidū

Tuvojas ziema. Daba atrāda savu pēdējo krāšņumu pirms došanās ziemas miegā. Nokritušās lapas atklāj krūmu pelēkos zarus, kuros joprojam stingri turās zilas, sarkanas un oranžas ogas, mazi ziediņi un citi košumi.



Šajā nedēļas nogalē aizbraucu uz Liverpūli ciemos pie Renāra un Līgas. Jau piektdienas vakarā ap septiņiem ierados tur, satiku viņus stacijā un kopā devāmies uz mājām. Lietus lija nejēgā, mitrums spiedās kurpēs un mēterlī.. brrr.. Taču mājās uzvārijām tēju, paēdām lašmaizes, par ko bija parupējies vestētiņs un atsūtījis ar Līgu no Latvijas. Baigi jauki un silti, nu gluži kā īstajās mājās. Nākamajā rītā devāmies ar kājam uz centru, lai pavadītu dienu, izpētot Liverpūles ievērojamos objektus, iepirktos mazliet un pavadītu jauku sestdienu.



Protams, lietus lija lielāko dienas daļu. Tāpēc pēc mirkļa man sagribējās jaunas kurpes un bikses, jo no ceļiem uz leju viss jau bija pamatīgi izmircis. Šiten es jau pozēju ar jaunajām kurpēm rokās pie ķīniešu arkas. Tādas te gandrīz katrā pilsētā, ebt šī skaitoties lielākā visā UK. Laikam. Ā, un par kurpēm runājot. Tā kā Renārs ir baigais snowboard fans, tad aizgājam uz veikaliņu, kur visādas firmīgas lietas saistītas ar to. Un Anete nopirka sev šūzus. Sūnu zaļus. Viņiem ir biezaa zole, tapēc pa peļķēm var bredāt un silti – nevajadzēs pirkt ziemas zābakus te. Vēl jau laikam tas, ka viņi bija no 40 mārciņam uz divdesmit nocenoti.



Nu lūk, tad mēs devāmies apskatīt vienu katedrāli, kuras tornis paceļas pāri Liverpūlei. Katedrāle nu tāda – iekšpusē suvenīrveikals un kafejnīca, ziemassvētku kartiņu tirdziņs un vēl šis tas komerciāls, bet tonī uzbraukt gan bija forši. Ilgi stāvējām rindā, augšā vējs bija tāds, ka likās, ka pa gaisu aiznesīs. Aukstums un augstums liels, bet skati smuki.











Kad tikām lejā, vēdērs jau sāka prasīt pēc vakariņām, vakars bija jau nolaidies un devamies uz māju pusi. Pa ceļam mazus līkumiņus izmetām, paskatījāmies šo un to...



... protams, kā tad Liverpūle bez Bītlu veikaliņiem, bāriņiem utt. Caur Asdu, kurā nopirkām mikroviļņos uzsildāmo pārtiku, gājam uz mājam un diena bija galā. Baigi forši šitā izrauties no šīs ‘’ģimenes dzīves’. Ceru, ka pietiks enerģija un iekšējā siltuma nākamajai nedēļai – drēbju kalns jau atkal gaida, lai to izgludina, un modinātajpulkstenis uz septiņiem jau uzlikts.

2 komentāri:

ints teica...

Nu jauki, paldies, riktīgi jauks, siltos toņos iekrāsots rakstiņs par Tavu brīvdienu! Paldies.

cocorosiegirl teica...

feini! man ļoti patīk tās krāsainās lampas!

un pupi gaisā, mās! ( kā teiktu Inga Beizaka)